Attiecības ar emocijām

2. daļa: Aizbēgšana no emocijām, kas pastiprina nervu sistēmas disregulētību

Mūsu nervu sistēmas pirmā stresa atbilde, sastopoties ar draudu, tipiski būtu “Fight/Flight” (Cīnies/Bēdz). Kas nozimē, ka tiek mobilizēta aktīva stresa enerģija un tiek izdalīti hormoni kortizols un adrenalīns.

Lai nervu sistēma atgrieztos atpakaļ regulētaja, miera un drošības stāvoklī, tai vajadzīgs atbrīvot šo mobilizēto stresa enerģiju.

Bet, kad tas nenotiek, tad tālāk nervu sistēma aktivizē nākamās stresa atbildes “Freeze” (Sasalsti) un “Shutdown” (Atslēdzies). Organisms tik un tā paliek stresā, bet nervu sistēma palīdz mums nejust. 

Šī visa mobilizētā stresaa enerģija netiek atbrīvota, bet tiek sakonservēta, ieslēdzot enerģijas taupīšanas režīmu. Mēs izjūtam nespēku, motivācijas trūkumu, nomāktību, depresiju, piedzīvojam prokrastināciju un disasociāciju. 

“Freeze” un “Shutdown” var būt palīdzoši īstermiņā, kad saskaramies ar nopietnu draudu, bet ilgtermiņā tas rada dažādas emocionālās, mentālās un arī fiziskās veselības problēmas.

Bieži vien ierastās stresa stratēģijas, ko neapzināti esam attīstījuši, kad bijām jaunāki, drīzāk liek palikt šais “Freeze” un “Shutdown” stāvokļos, nekā atbrīvot stresa enerģiju, lai nervu sistēma var nokļūt īstenajā miera un drošības stāvoklī.

#1 - emocionālā ēšana

Viens no vistipiskākajiem veidiem, kā daudzi iemācījušies “nejust” diskomfortu ir, sniedzot sev mirklīgu labsajūtu ar ēšanu. Parasti tādos brīžos tie nav tie veselīgākie ēdieni, kas prasās, bet gan saldumi, čipši, u.c.

Šim sakne varētu būt jau bērnībā, kad vecāks nespējot palīdzēt regulēt bērna emocijas, “mierina” bērna diskomfortu ar našķi. Un izveidojas asociācija: stress, diskomforts ķermenī -> našķis palīdz justies labāk.

Bet tas ir mirklīgi, jo stresa enerģija nevar tikt atbrīvota ar ēdienu. Tas dod tikai īslaicīgu komfortu, un veido neveselīgas atkarības ciklu ilgtermiņā.

#2 - telefona skrollēšana

Vēl viens tik tipisks mūsdienās. Mums šķiet, ka tas palīdz justies labāk, atslēgties, atpūsties. Bet realitātē ir tieši pretēji. 

Lai nervu sistēma atpūstos, tai vajadzīga ne tikai fiziskā atpūta kā sēdēšana dīvānā un aizmiršanās caur skrollēšanu. Tai vajadzīga arī sensorā, emocionālā, mentālā atpūta. 

Mēs aizmirstamies no tā, ko jūtam, saņemot dopamīna pieplūdumu smadzenēs. Bet stresa enerģija, tai skaitā, emocijas netiek atbrīvotas - nervu sistēma paliek stresa stāvoklī.

Un turklāt bildes, videos, kas nemitīgi mainās, dažādās skaņas, ekrāna gaisma - tas viss var radīt sensoro pārslodzi nervu sistēmai. Tādā veidā pastiprinot jūtīgumu un stresa stāvokļus.

#3 - iepirkšanās atkarība

Stress, ko mēs piedzīvojam iekšēji, bieži vien norāda uz emocionālām vajadzībām, kas mums iztrūkušas. Bērnībā un arī tagad. Mēs varam izjust tukšuma sajūtu.

Un rodas falša ilūzija, ka materiālās lietas aizpildīs šo tukšuma sajūtu (kas, protams, nav iespējams).

Kā arī tāpat kā ar iepriekšminētajiem paradumiem, mēs esam neapzināti iemācījušies, ka pēkšņais dopamīna pieplūdums, ko iepirkšanās sniedz var palīdzēt nejust diskomfortu. Bet tas atkal ir mirklīgs “komforts”.

#4 - alkohols, citas atkarību raisošas vielas

Alkohols diemžēl bieži var tikt uzspiests no apkārtējiem kā kaut kas, lai palīdzētu sev mazināt sociālo trauksmi vai relaksēties, atslābināties. 

Bet atkal tas sniedz mirklīgu diskomforta nejušanu. Un tās bailes, dusmas, sāpes, skumjas, kas ir cilvēkā nekādā veidā netiek atbrīvotas. Turpinot radīt disregulāciju nervu sistēmā un iekšējo konfliktu cilvēkā ilgtermiņā.

Kad mēs neprotam patiesi veselīgi atslābināties, regulējot nervu sistēmu, mēs varam noticēt reklāmām, kas pasniedz alkoholu kā kaut ko, kas palīdzēs mums just prieku, laimi, jautrību.

#5 - pārstrādāšanās

Šis var būt grūtāk identificējams kā neveselīgs paradums, jo sabiedrība un darba vide tik ļoti liela cilvēkus, kuri “atdod visu sevi” darbam. Pārstrādāšanās tiek atalgota ar atzinību (un iespējams vēl vairāk darbu uzkraušanu). Bet rūpes par sevi un kvalitatīva atpūta tiek uztverta kā sekundāra. 

Kad esam perfekcionisti ar raksturīgu izpatikšanu citiem, mēs ļoti viegli varam “iekrist” šai pārstrādāšanās slazdā. Zem perfekcionisma un izpatikšanas citiem arī ir daudz neizjustas emocijas un neatbrīvota stresa enerģija.

Bet mēs aizmirstamies no tā, ko patiesībā jūtam, jo liekas, ka izdarīt vēl vairāk un saņemot vēl kādu atzinību, mēs beidzot varēsim aizpildīt to tukšuma sajūtu sevī. Kas patiesībā nāk no bērnībā nepiepildītajām vajadzībām.

***

Kādas no šīm lietām ir labas, un nav nekas slikts tās darīt. Problēma ir, kad darām tās kompulsīvi, lai nejustu.

Jo, kad mēs aizmirstamies, lai nejustu, nervu sistēma nonāk “Freeze” / “Shutdown” stāvoklī. Kas ir vēl neveselīgāks stresa stāvoklis nekā aktīvā stresa “Fight / Flight” stāvoklis. 

Ilgtermiņā mēs tādā veidā virzamies pretim ne tikai izdegšanai un depresijai, bet arī iespējamām veselības problēmām.

Tāpēc iemācīties regulēt nervu sistēmu, lai atbrīvotu stresa enerģiju, ir tik būtiski. Tas palīdzēs uzlabot ne tikai tavu mentālo un emocionālo veselību, bet ilgtermiņā arī fizisko veselību.

***

Ja tu vēlies iemācīties veselīgākas nervu sistēmas un emociju regulēšanas prasmes, kas palīdz atbrīvot stresa enerģiju, nevis tikai aizmirsties no jušanas, tad piesakies 5 nedēļu grupu programmai “Regulē nervu sistēmu”.

Šai programmā mēs ne tikai apgūsim rīkus, kā palīdzēt sev justies labāk, bet arī apgūsim somatiskās metodes laika gaitā uzkrāta stresa un emociju atbrīvošanai, lai palīdzētu nervu sistēmai kopumā būt regulētākā stāvoklī ikdienā. 

Jo regulētāka nervu sistēma, jo mazāk un retāk trauksme, depresija, ruminēšana, un vairāk miera, drošības un klātesamības sajūta.

5 nedēļu grupu programma “Regulē nervu sistēmu” (sākas 25. feb.)