11 pazīmes, ka tev ir apspiesta dusmu enerģija

Dusmas ir spēcīga emocija (enerģija) mūsos. Līdz ar to tās nospiest prasa lielus resursus ķermenim, nervu sistēmai un rada disregulētību nervu sistēmā.

Dusmu enerģija apspiesta nekur nepaliek - tā atradīs veidu, kā nākt laukā citādākos veidos - caur dažādām mentālās, emocionālās un arī fiziskās veselības problēmām.

Ja Tev ir viens vai vairāki no tālāk minētajiem simptomiem, tad ir vērts pievērst uzmanību, kuros dzīves aspektos Tev varētu būt apspiestas dusmas un pārvērtēt savas attiecības ar dusmām.

#1 - emocionālā reaktivitāte, “uzsprāgšana” dusmās

Šis ir tipisks piemērs, ka dusmu enerģija nekur nepaliek, bet nāk laukā citādākos veidos. Ja ir kādi dzīves aspekti, kur mēs neesam jutušies droši pastāvēt par sevi un savām vērtībām, nospraust robežas, tad tās neizpaustās dusmas nāks laukā citās situācijās.

Parasti tas notiek ar cilvēkiem, ar kuriem jūtamies droši, piemēram, ģimenē. Nelielas ikdienišķās situācijas trigerē mūsos lielas reakcijas. Tās sauc par nevselīgām dusmām, kas izverd kā vulkāns. Bet zem tā ir apspiestas, neizpaustas dusmas par pavisam citām lietām.

#2 - viegla aizkaitināmība ar ikdienas sīkumiem, neapmierinātība ar dzīvi

Kad mums ir apspiesta dusmu enerģija, tad viens no nervu sistēmas stāvokļiem, kurā nervu sistēma ir hroniski, var būt hronisks “Fight” (“Cīnies”) stāvoklis. 

Tas nozīmē, ka mēs ikdienā esam vieglā dusmu, aizkaitināmības stāvoklī par dzīvi vispār. Un, ja mēs šajos simptomos neieklausamies, mēs neieklausāmies sevī, un , protams, ka piedzīvojam neapmierinātību ar savu dzīvi.

Apspiestas emocijas nozīmē to, ka mēs neesam saiknē ar sevi, tāpēc, protams, ka mēs izjūtam neapmierinātību savā dzīvē.

#3 - grūtības nospraust robežas un pateikt “nē”, izpatikšana citiem

Izpatikšana citiem (people-pleasing) ir ļoti izplatīts paterns, kas vienmēr liecina par apspiestu dusmu enerģiju, parasti jau kopš bērnības. 

Un, ja šis paterns turpinās mūsu dzīvē, un mēs konstanti nepastāvam par sevi un nenokomunicējam savas robežas, kā to vajadzētu, tad mums ar laiku veidosies rūgtums. 

Rūgtums, aizvainojums arī liecina par ilgstoši apspiestām dusmām. Un tas var “sadzedzināt” mūsu saikni ar citiem daudz vairāk nekā atklāti nokomunicētas sajūtas un emocijas, un robežas.

#4 - hroniskas sāpes, t.sk. migrēnas

Emocijas ir enerģija un iestrēgusi enerģija mūsos var izpausties kā hroniskas sāpes. 

Dusmas ir simpātiskās nervu sistēmas enerģija, bet cilvēki, kuriem ir apspiestas dusmas, bieži vien ir “Freeze” (“Sasalsti”) vai “Shutdown” (“Atslēdzies”) nervu sistēmas stāvoklī (dorsāli vagālais zars aktīvs parasimpātiskajā nervu sistēmā). 

Tā kā nervu sistēma nejūtās droši būt saiknē ar šo simpātiskās nervu sistēmas (dusmu) enerģiju, to tiek mēģināts nospiest ar saspringumu, spriedzi, kas ilgtermiņā rada hroniskas sāpes.

#5 - hronisks saspringums, īpaši žokļa daļā (iespējams pat zobu griešana naktī)

Tas pats, kas iepriekšējā skaidrojumā - ar šo saspringumu tiek mēģināts noturēt emociju, ko nervu sistēma nejūtas droši paust.

Zem hroniska saspringuma vienmēr ir kāda emocija(s). Žoklis ir viena no vietām, kur mēs glabājam dusmas, tāpēc cilvēkiem, kuriem ir raksturīga izpatikšana citiem (aka, apspiesta dusmu enerģija) mēdz būt hronisks saspringums žokļa daļā, pat radot sāpes un zobu griešanu naktīs. 

#6 - hronisks nogurums, depresija

Kad mums ir apspiesta dusmu enerģija, tad viens no nervu sistēmas stāvokļiem, kurā nervu sistēma ir hroniski, var būt hronisks “Shutdown” stāvoklis. Tas notiek gadījumos, kad dusmas un parasti arī citas emocijas ir daudz un ilgstoši bijušas apspiestas. Parasti jau bērnībā veidojušies šie apspiešas paterni - mēs neesam jutušies, ka ir droši būt saiknē ar savām emocijām. 

Depresija pati par sevi nozīmē, ka kaut kas ir apspiests. Angļu val. “depress” - nospiest, nomākt. Tas, kas tiek nospiests ir emocijas un līdz ar to arī dzīvības enerģija mūsos. Veselīgā dusmu enerģija mūsos ir tie paši neironu tīkli mūsos, kas atbild par dzīvības (“life force”) enerģiju mūsos.

#7 - pasīvā agresija, grūtības uzticēties citiem un vēlme sevi pastiprināti aizstāvēt

Šīs arī ir pazīmes, ka nervu sistēma ir hroniskā “Fight” stāvoklī, un no tā nāk attiecīgais skatījums uz sevi un citiem. Tas liecina par bērnībā piedzīvotām sāpēm, kur mums kā bērniem iztrūkās drošība, mierinājums, pieņemšana. Šai gadījumā dusmas ir sekundāra emocija, zem kuras ir sāpes.

Bet tāpēc, ka tas viss ir neizrisināts, neizjusts, tās apakšā esošās sāpes bailes tiek projicēts uz šodienu, sagaidot, ka citi nemitīgi vēlas nodarīt pāri. Kas ir neizrisināts, tiek atkārtots par paterniem un projekciju.

#8 - trauksme, panikas lēkmes

Dusmas kā “fight” stāvoklis tātad ir simpātiskās aktivācijas stāvoklis, kas nozīmē arī to, ka mēs piedzīvojam trauksmi, neatkarīgi no tā vai identificējam savas dusmas, jeb tās ir tik ļoti sasaistītas ar bailēm, ka bailes (trauksme) ir vienīgais, ko pamanām.

Trauksme, panikas lēkmes nozīmē, ka nervu sistēmā ir spēcīga stresa enerģija, ko tā nevar atbrīvot. Tās var būt gan dusmas, gan arī citas emocijas (bailes, skumjas). 

#9 - spēcīgs, grūti nomierināms “iekšējais kritiķis”

Tas parasti liecina par to, ka tā apspiestā dusmu enerģija bijusi vērsta uz sevi, jo nav bijis droši to vērst uz citiem, kas tika pārkāpuši robežas.

Šis paterns veidojas jau bērnībā. Bērnam nav iespējams sevi aizstāvēt, kad vēcāks kaunina, kritizē viņu, vai citādākā veidā liek justies atraidītam par to, kas viņš ir un ko dara.

Tas tiek internalizēts: “manī ir kāda vaina, man jācenšās būt labākam”. Un “iekšējais kritiķis” kalpo kā aizsargs - ka tikai tu neizdari kaut ko, kas varētu atkal trigerēt apkārtējo neapmierinātību.

#10 - perfekcionisms, centieni nopelnīt mīlestību ar darbiem

Zem perfekcionisma var būt ne tikai bailes (bailes kļūdīties, bailes nebūt gana labai), bet arī apspiestas dusmas.

Perfekcionisma pamatā ir uzskats: “ja es būsu perfekta, tad es saņemšu to pieņemšanu un mīlestību pēc kā tiecos”. Tas rada vērtības apziņu, kas ir atkarīga no citu pieņemšanas, no panākumiem vai neveiksmēm. Bet galu galā katrs bērns vēlas un viņam ir nepieciešams justies, ka vecāki (piesaistes personas) mīl viņu, neatkarīgi no tā, kas sanāk vai nesanāk. Kad tas iztrūkst, bērns sāk pielāgoties (izpatikt) videi, bet zem tā ir apspiesta dusmu enerģija.

#11 - bieža slimošana, vāja imunitāte

Mūsu nervu sistēma ir cieši saistīta un komunicē ar citām organisma sistēmām, tai skaitā imūnsistēmu. Apspiestas emocijas nozīmē, ka mūsu ķermenis, tai skaitā, imūnsistēma nesaņem nepieciešamos atgriezeniskās saites signālus, lai uzturētu homeostāzi organismā.

Ilgtermiņā tas var radīt arī autoimūnās saslimšanas un citas hroniskas saslimšanas, kad šie signāli ir tik ļoti samiksēti, ka imūnsistēma kļūst apjukusi un uzbrūk veselajām šūnām.

Kopsavilkums un ieteikumi

Mūsu attiecības ar dusmām ir būtiskas. Tā ir spēcīga emocija mūsos, kas ilgtermiņā apspiesta rada dažādas mentālās un emocionālās, kā arī fiziskās veselības sekas un izaicinājumus.

Trauksme, depresija, hronisks nogurums, hroniskas sāpes, emocionālā reaktivitāte, hroniskas saslimšanas (autoimūnās saslimšanas, vēzis) ir kādi no disregulētas nervu sistēmas simptomiem, kas liecina par apspiestu dusmu, uzkrātu enerģiju.

Kādi saka: “man nav dusmas, es nekad nedusmojos”. Tas patiesībā liecina, ka tevī šī dusma enerģija ir vēl vairāk apspiesta, disasociēta tik ļoti, ka tu to pat nejūti. Bet tā dusmu enerģija nekur nav palikusi - nervu sistēma, ķermenis to tik un tā glabā. Tā ir ļoti spēcīga enerģija, kuru visu laiku nospiest, prasa enerģijas resursus ķermenim. Tas rada haosu no iekšienes, un depresiju, hronisku nogurumu ilgtermiņā.

Es vēlos kaut mēs vairāk pievērstu izmanības savām emocijām un pārvērtētu savas attiecības ar tām. 

Emocijas nav kaut kas slikts, no kā mēs vēlamies tikt vaļā pēc iespējas ātrāk. Patiesībā, jo vairāk mēs pretojamies kādai emocijai, jo spēcīgāka tā paliek.

Mums vajag mācīties pieņemt un ļaut būt - izjust ķermenī, lai atlaistu to.

Emocijas ietver vēstījumu par to, ko mums vajag vairāk vai mazāk, lai mēs varam atjaunot homeostāzi, balansu sevī. Šī atslēga ir mūsos, ja mēs ieklausamies, nevis meklējam sagaidām to no ārpuses - lietām, cilvēkiem, apstākļiem, arvien jaunām zināšanām un maģiskām metodēm. 

Dusmas ir viena no spēcīgākajām emocijām mūsos, un nav kaut kas, ko ar apzināto prātu varam izvēlēties nejust. Tas nozīmētu apspiest tās.

Dusmas ietver būtisku informāciju par mūsu robežām un vērtībām, un signalizē, kad tās tiek pārkāptas.

Mums jāpārstāj saskatīt dusmas kā kaut kas slikts un nevēlams, ja mēs vēlamies atjaunot harmoniju sevī, mentālajā un emocionālajā veselībā. 

Nē, tas nenozīmē izlikt neveselīgā veidā dusmas uz citiem (tas liecina par apspiestām dusmām citos dzīves aspektos). Mēs varam būt saiknē ar šo spēcīgo enerģiju mūsos, ieklausīties tās vēstījumā, pieņemt to, bet neļaut tai valdīt pār mums.

Ja Tev interesē praktiski piemēri, kā to izdarīt, tad kurss “Iekšējais miers” iekļauj vingrinājumus arī tam🕊️ Lasi vairāk un piesakies šeit. Kurss apgūstams tiešsaistē individuāli pielāgojamā laikā, un tam ir piekļuve bez laika ierobežojuma.